a
ā
b
c
d
ḍ
e
g
h
i
ī
j
k
l
ḷ
m
ṃ
ŋ
n
ñ
ṅ
ṇ
o
p
r
ṛ
s
t
ṭ
u
ū
v
y
-
°
Dữ liệu
từ điển được lấy từ Pali Canon E-Dictionary Version 1.94 (PCED) gồm Pāli-Việt, Pāli-Anh, Pāli-Burmese (Myanmar), Pāli-Trung, Pāli-Nhật
Kết quả tìm cho từ Tevijja
Tevijja,see Vijjā.(Page 307)
tevijja:[adj.] possessing three superhuman knowledges.
Tevijja:The Buddha visits Vacchagotta at the Paribbājakārāma in Vesāli and tells him that he is called Tevijja (knower of the threefold lore) because he has knowledge of his former existences,possesses the divine eye,and has knowledge of the destruction of the āsavas.M.i.481ff.
tevijja: tevijja(ti) ေတဝိဇၨ(တိ) [ti+vijjā.tisso vijjāetassāti tevijjo.thera,ṭṭha,1.319.(-sārattha,1.46.sī,ṭī,,1.57).(vidya-saṃ)] [တိ+ဝိဇၨာ။ တိေႆာ ဝိဇၨာဧတႆာတိ ေတဝိေဇၨာ။ ေထရ၊ ႒၊ ၁။ ၃၁၉။ (-သာရတၳ၊ ၁။ ၄၆။ သီ၊ ဋီ၊ သစ္၊ ၁။ ၅၇)။ (ၾတဲဝိဒ်-သံ)]
tevijjā: tevijjā(thī) ေတဝိဇၨာ(ထီ) [ti+vijjā.(vidyā-saṃ)] [တိ+ဝိဇၨာ။ (ၾတဲဝိဒ်ာ-သံ)]
tevijja:ေတဝိဇၨ(တိ) [တိ+ဝိဇၨာ။ တိေႆာ ဝိဇၨာဧတႆာတိ ေတဝိေဇၨာ။ ေထရ၊ ႒၊ ၁။ ၃၁၉။ (-သာရတၳ၊ ၁။ ၄၆။ သီ၊ ဋီ၊ သစ္၊ ၁။ ၅၇)။ (ၾတဲဝိဒ်-သံ)] (၁) ဣ႐ု,ယဇု,သာမ-ဟူေသာ ေဗဒင္ ၃-ပုံ-ရွိ-ကို ရြတ္အံသရဇၩာယ္-ေသာ၊ သူ။ (၂) ပုေဗၺနိဝါသ,ဒိဗၺစကၡဳ,အာသဝကၡယ-ဟူေသာ ၃-ပါးေသာ ဝိဇၨာဉာဏ္-ရွိ-ကိုရ-ေသာ၊ သူ။ (၃) ေဗဒင္ ၃-ပုံ၏သေဘာ။ ေတဝိဇၨက-(၃)-ၾကည့္။
tevijja:ေတဝိဇၨ (တိ) ဝိဇၨာသံုးပါးႏွင့္ ျပည့္စံုသည္။ ေဗဒက်မ္းသံုးပါးကို တတ္သည္။
tevijjā:f.三明[宿命,天眼,漏尽].tevijjā-三明の.–ka三ヴエーダに関する.–chalabhiñña三明六通[者].–tā三明性.-brāhmaṇa三明婆罗门
Tevijjā,【阴】三明。tevijjā brāhmaṇā(=brāhmaṇaṁ tevijjaṁ),婆罗门三明。《长阿含26经》〈三明经〉(T1.104.3)︰「七世以来父母真正,不为他人之所轻毁,异典三部讽诵通利,种种经书善能分别,又能善於大人相法,观察吉凶,祭祀仪礼。」A.3.58./I,163.︰“Idha,bho Gotama,brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca,saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā,akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena,ajjhāyako,mantadharo,tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ,padako,veyyākaraṇo,lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti.(尊瞿昙!谓世间有婆罗门,母与父两人皆优生(sujāto),七世以来父辈祖谱纯净,对身份背景无可责难;求学(ajjhāyako),受持真言(mantadharo),通达三吠陀(tiṇṇaṁ vedānaṁ),(唇法)通达者(pāragū),同义词与诗体学(sanighaṇḍukeṭubhānaṁ),解析字母(sākkharappabhedānaṁ),第五古传说(itihāsapañcamānaṁ),句子(padako),文法(veyyākaraṇo),於顺世论(lokāyata)及大人相(mahāpurisalakkhaṇesu) 完整的受持。) AA.3.58./II,261.︰Tiṇṇaṁ vedānanti irubbedayajubbedasāmabbedānaṁ.(三吠陀︰梨俱吠陀(Irubbeda;梵rgveda赞诵明论)、夜柔吠陀(Yajubbeda;梵Yajurveda祭祀明论)、娑摩吠陀(Samabbeda;梵Sāmaveda歌咏明论)。Oṭṭhapahatakaraṇavasena pāraṁ gatoti pāragū.(完全做到振动嘴唇,为(唇法)通达者。) Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṁ.(同义词与诗体学,合称同义词与诗体学) Nighaṇḍūti nāmanighaṇḍurukkhādīnaṁ vevacanapakāsakasatthaṁ.(同义词︰命名树木等的名称,解释同义词之论。) Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṁ upakārāya satthaṁ.(诗体学︰适当的(文句)表现与安排,有助於作诗之论)。Saha akkharappabhedena sākkharappabhedānaṁ.(字串的分解,为解析字母)。Akkharappabhedoti sikkhā ca nirutti ca.(字串的分解,为语言规则)。 Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṁ catutthaṁ katvā itiha āsa,itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṁyutto purāṇakathāsaṅkhāto khattavijjāsaṅkhāto vā itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā.Tesaṁ itihāsapañcamānaṁ vedānaṁ.(第五古传说︰涵盖阿闼婆吠陀(禳灾明论)在第四,古书(Itihāsa= Iti + ha +āsa)在第五,古书是像如此相关的古论,即刹帝利(战士)书於第五古书,这就是第五古传说之论)。Padaṁ tadavasesañca byākaraṇaṁ adhīyati vedeti cāti padako veyyākaraṇo.(通晓零散的句子,通晓文法,称为通文句、通文法) Lokāyataṁ vuccati vitaṇḍavādasatthaṁ.(顺世论︰诡辩之论)。AA.3.58./II,262.︰ Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṁ Buddhādīnaṁ lakkhaṇadīpakaṁ dvādasasahassaganthapamāṇaṁ satthaṁ,yattha soḷasasahassagāthāpadaparimāṇā Buddhamantā nāma ahesuṁ,yesaṁ vasena “iminā lakkhaṇena samannāgatā Buddhā nāma honti iminā paccekabuddhā,dve aggasāvakā,asīti mahāsāvakā,Buddhamātā,Buddhapitā,aggupaṭṭhākā,aggupaṭṭhāyikā,rājā cakkavattī”ti ayaṁ viseso ñāyati.(大人相︰佛陀等大人相之论,一万二千束之量之论,一万六千偈诵份量,佛咒,「具足这些相貌称为佛陀,独觉佛,两大弟子,八十大声闻众,佛父,佛母,首席侍者,转轮王」,这殊胜的系谱。)
tevijjā:ေတဝိဇၨာ(ထီ) [တိ+ဝိဇၨာ။ (ၾတဲဝိဒ်ာ-သံ)] (က) ၃-ပါးေသာ ဝိဇၨာဉာဏ္။ (ခ) ေဗဒင္၃-ပုံ။ ေတဝိဇၨာအရည-ၾကည့္။