1. 19. 1
 
Āsivisopamasuttaṃ
238. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti bhadanteti. Te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
 
Seyyathāpi bhikkhave cattāro āsivisā-1. Uggatejā ghoravisā. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkulo-2, tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "ime te ambho purisa, cattāro āsivisā uggatejā ghoravisā [PTS Page 173] [\q 173/] kālenakālaṃ vuṭṭhāpetabbā, kālena kālaṃ nahāpetabbā, -3 kālena kālaṃ bhojetabbā, kālena kālaṃ saṃvesetabbā, -4 yadā ca kho te ambho purisa maraṇaṃ vā nigacchasi-5. Maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ: yante ambho, purisa karaṇīyaṃ taṃ karohī" ti.
 
Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ yena vā tena vā palāyetha, tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ime te-6 ambho purisa, pañcavadhakā paccatthikā piṭṭhito piṭṭhito anubaddho-7. Yattheva naṃ passissāma tattheva jīvitā voropessāmāti; yante ambho purisa karaṇīyaṃ taṃ karehīti. Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ, bhīto pañcannaṃ vadhakānaṃ paccatthikānaṃ yena vā tena vā palāyetha.
 
Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ayaṃ te ambho purisa chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubaddho yattheva naṃ passissāmi tattheva siro pātessāmīti-8. Yante ambho purisa karaṇīyaṃ taṃ karohīti. Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ, bhīto pañcannaṃ vadhakānaṃ paccatthikānaṃ bhīto, chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa yena vā tena vā palāyetha.
 
-------------------------
1. Āsivisā - syā
2. Dukkhappaṭikūlo - machasaṃ, dukkhapaṭikulo - syā
3. Nahāpetabbā - machasaṃ syā, sī2
4. Pavesetabbā - sya. [PTS]
5. Nigacchissati - sī 1. 2.
6. Ime kho - machasaṃ
7. Anubandhā - sīmu. Machasaṃ
8. Pātissāmi -sī 1. 2.
 
[BJT Page 342] [\x 342/]
So passeyya suññaṃ gāmaṃ: yaññadeva gharaṃ paviseyya rittakaññeva paviseyya, tucchakaññeva paviseyya, suññakaññeva paviseyya, yaññadeva bhājanaṃ parimaseyya, rittakaññeva parimaseyya, tucchakaññeva parimaseyya, suññakaññeva parimaseyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: idānambho purisa, imaṃ suññaṃ gāmaṃ corā gāmaghātakā vadhissantī, -1. Yanne ambho purisa, karaṇīyaṃ taṃ karohīti.
 
[PTS Page 174] [\q 174/]
Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ, bhīto pañcannaṃ vadhakānaṃ paccatthikānaṃ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa, bhīto corānaṃ gāmaghātakānaṃ yena vā tena vā palāyetha. So passeyya mahantaṃ udakaṇṇavaṃ, orimaṃtīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ pārimaṃtīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ, natthassa-2. Nāvā santāraṇī uttarasetu vā aparāparaṃ-3. Gamanāya.
 
1. Pavisanti - machasaṃ
2. Na cassa sī - 1, 2.
3. Apārāpāraṃ - machasaṃ. Apārapāraṃ sī2.
 
Atha kho bhikkhave tassa purisassa evamassa: 'ayaṃ kho mahā udakaṇṇavo, orimañca tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃtīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ; natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā aparāparaṃ gamanāya, yannūnāhaṃ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ gaccheyyanti. ' Atha kho so bhikkhave puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ gaccheyya, tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
 
Upamā kho myāyaṃ bhikkhave, katā atthassa viññāpanatthāya, ayañcevettha attho: cattāro āsivisā ugganatejā ghoravisāti kho bhikkhave, catunnetaṃ-4 mahābhūtānaṃ adhivacanaṃ, paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā.
Pañca vadhakā paccatthikāti kho bhikkhave, pañcannetaṃ-5. Upādānakkhandhānaṃ adhivacanaṃ, seyyathīdaṃ: rūpupādānakkhandhassa, vedanūpādānakkhandhassa, saññūpādānakkhandhassa, saṅkhārūpādānakkhandhassa viññāṇūpādānakkhandhassa. Chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsikoti kho bhikkhave, nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. Suñño gāmoti kho bhikkhave, channetaṃ-6. Ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ.
 
4. Catunnaṃ sī-2
5. Pañcannaṃ - sī 2
6. Channaṃ - sī 2.
 
[BJT Page 344] [\x 344/]
 
Cakkhuto cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva [PTS Page 175] [\q 175/] khāyati, suññakaññeva khāyati.
Sotato cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.
Ghānato cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.
Jivhāto cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.
Kāyako cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.
Manato cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.
 
Corā gāmaghātakāti kho bhikkhave, channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Cakkhu bhikkhave haññati manāpāmanāpesu rūpesu, sotaṃ haññati manāpāmanāpesu saddesu, ghānaṃ haññati manāpāmanāpesu gandhesu, jivhā haññati manāpāmanāpesu rasesu, kāyo haññatī manāpāmanāpesu phoṭṭhabbesu. Mano haññati manāpāmanāpesu dhammesu.
 
Mahāudakaṇṇavoti kho bhikkhave, catunnetaṃ oghānaṃ adhivacanaṃ: kāmoghassa, bhavoghassa, diṭṭhoghassa, avijjoghassa. Orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayanti kho bhikkhave sakkāyassetaṃ adhivacanaṃ. Pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayanti kho bhikkhave, nibbānassetaṃ adhivacanaṃ. Kullanti kho bhikkhave, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammākammantassa, sammāājīvassa, sammāvāyāmassa, sammāsatiyā, sammāsamādhissa. Hatthehi ca pādehi ca vāyamamānoti kho bhikkhave viriyārambhassetaṃ adhivacanaṃ. Tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho bhikkhave, arahato etaṃ adhivacananti.
 
1. 19. 2
Rathūpamasuttaṃ
 
239. Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi tīhi: indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū, jāgariyaṃ anuyutto.
 
[PTS Page 176] [\q 176/] kathañca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
Idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.
[BJT Page 346] [\x 346/]
 
Sotena saddaṃ sutvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotandriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjati.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ ghānīndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānīndriyaṃ, ghānīndriye saṃvaraṃ āpajjati.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhatindriye saṃvaraṃ āpajjati.
Manasā dhammaṃ viññāya na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati.
 
Seyyathāpi bhikkhave, subhumiyaṃ cātummahāpathe ājaññaratho yutto assa-1. Odhastapatodo: -2. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathī abhirūhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyapi paccāsāreyyapi evameva kho bhikkhave, bhikkhu imesaṃ channaṃ indriyānaṃ ārakkhāya sikkhati. Saññamāya sikkhati, damāya sikkhati, upasamāya sikkhati, evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
 
Kathañca bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti: 'neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā' ti. [PTS Page 177] [\q 177/] seyyathāpi bhikkhave, puriso vaṇaṃ-3. Ālimpeyya. Yāvadeva ropanatthāya-4. Seyyathā vā pana akkhaṃ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nitraṇatthāya; evameva kho bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti. Neva davāya na madāya na maṇḍanāya, na vibhusanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessimi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.
 
Kathañca bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti: idha bhikkhave, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti.
 
1. Assa ṭhito - syā, machasaṃ
2. Odhatapatodo - syā
3. Ṇaṇaṃ - syā.
4. Ropanatthāya - sī 1, 2.
 
[BJT Page 348] [\x 348/]
 
Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nissajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti. Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati; yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyāti.
 
1. 19. 3
Kummopamasuttaṃ
 
240. Bhutapubbaṃ bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṃ anunadītīre gocarapasuto ahosi; sigālopi kho bhikkhave sāyanhasamayaṃ anunadītīre gocarapasuto hoti. Addasā kho bhikkhave kummo kacchapo sigālaṃ duratova gocarapasutaṃ, disvāna soṇḍi pañcamāni [PTS Page 178] [\q 178/] aṅgāni sake kapāle samodahitvā appossukko tuṇhī bhuto saṃkasāyati-1. Sigālopi kho bhikkhave addasa kummaṃ kacchapā duratova, -2. Disvāna yena kummo kacchapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kummaṃ kacchapaṃ paccupaṭṭhito ahosi; yadāyaṃ kummo kacchapo soṇaḍipañcamānaṃ aṅgānaṃ aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgaṃ abhininnāmessati, tattheva naṃ gahetvā uddālitvā khādissāmīti. Yadā kho bhikkhave kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṃ aṅgānaṃ aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgaṃ na abhininnāmesi, atha sigālo kummamhā nibbijja pakkami. Otāraṃ alabhamāno.
 
Evameva kho bhikkhave tumhepi māro pipāmā satataṃ samitaṃ paccupaṭṭhito; 'appevanāmāhaṃ imesaṃ cakkhuto vā otāraṃ labheyyaṃ, sotato vā otāraṃ labheyyaṃ, ghānato vā otāraṃ labheyyaṃ, jivhāto vā otāraṃ labheyyaṃ, kāyato vā otāraṃ labheyyaṃ, manato vā otāraṃ labheyyaṃ' nti.
 
Tasmātihabhikkhave indriyesu guttadvārā viharatha,
 
Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatha.
 
1. Saṃkalāyati - aṭṭhakathā.
2. Duratova gocarapasutaṃ - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 350] [\x 350/]
 
Sotena saddaṃ sutvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhati sotandriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānandriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhandriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Manasā dhammaṃ viññāya mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjatha.
Yato kho tumhe bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, atha tumhehipi māro pāpimā nibbijja pakkamissati otāraṃ alabhamāno kummambhāva sigāloti.
 
[PTS Page 179] [\q 179/] kummova aṅgāni sake kapāle
Samodahaṃ bhikkhu mano vitakke
Anissito aññamaheṭhayāno
Parinibbuto na upavadeyya kañciti.
 
1. 19. 4
Dārukkhandhopamasuttaṃ
 
241. Ekaṃ samayaṃ bhagavā ayojjhāyaṃ-1 viharati gaṅgāya nadiyā tīre, addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṃ, disvāna bhikkhū āmantesi, passatha no tumhe bhikkhave amuṃ mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānanti? Evambhante.
 
Sace kho bhikkhave dārukkhandho na orimaṃ tīraṃ upagacchati, na pārimaṃ tīraṃ upagacchati, na majjhe saṃsīdissati, na thale ussīdissati na manussaggāho bhavissati, na amanussaggāho bhavissati, na āvaṭṭaggāho bhavissati, na antopūti bhavissati: evaṃ hi so bhikkhave dārukkhandho samuddaninno bhavissati, samuddapoṇo samuddapabhāro. Taṃ kissa hetu, samuddaninno bhikkhave, gaṅgāya nadiyā soto, samuddapoṇo, samuddapabbhāro.
 
Evameva kho bhikkhave sace tumhepi na orimaṃ tīraṃ upagacchatha-2 na pārimaṃ tīraṃ upagacchatha na majjhe saṃsīdissatha, na thale ussīdissatha, na manussaggāhā hessatha-3. Na amanussaggāhā hessatha, na āvaṭṭaggāhā hessatha, na antopūti bhavissatha. Evaṃ [PTS Page 180] [\q 180/] tumhe bhikkhave nibbānaninnā bhavissatha, nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. Taṃ kissa hetu: nibbānaninnā bhikkhave sammādiṭṭhi, nibbānapoṇā, nibbānapabbhārāti.
 
1. Kosambiyaṃ - machasaṃ
2. Upagacchittha - sī 1
3. Gahessati - machasaṃ
 
[BJT Page 352] [\x 352/]
 
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante orimaṃtīraṃ? Kiṃ pārimaṃtīraṃ? Ko majjhe saṃsādo?-1. Ko thale ussādo? Ko manussaggāho? Ko amanussaggāho? Ko āvaṭṭaggāho? Ko antopūtibhāvoti?
 
Orimaṃtīranti kho bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ, pārimaṃtīranti kho bhikkhu channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Majjhe saṃsādoti kho bhikkhu, nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. Thale ussādoti kho bhikkhu asmimānassetaṃ adhivacanaṃ. Katamo ca bhikkhu manussaggāho, idha bhikkhu gihīhi saṃsaṭṭho viharati sahanandi sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito uppannesu kicca karaṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati, ayaṃ vuccati bhikkhu, manussaggāho. Katamo ca bhikkhu, amanussaggāho: idha bhikkhu ekacco aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: 'imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmī devaññataro vā' ti. Ayaṃ vuccati bhikkhū amanussaggāho. Āvaṭṭaggāhoti kho bhikkhu, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, katamo ca bhikkhu antopūtibhāvo: idha bhikkhu ekacco dussīlo hoti pāpadhammo. Asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño [PTS Page 181] [\q 181/] abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto-2 , ayaṃ vuccati bhikkhu, antopūtibhāvoti.
 
Tena kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti; atha kho nando gopālako bhagavantaṃ etadavoca: ahaṃ kho bhante na orimaṃtīraṃ upagacchāmi, na pārimaṃtīraṃ upagacchāmi, na majjhe saṃsīdissāmi, na thale ussīdissāmi, na manussaggāho gahissati-3. Na amanussaggaho gahissati, na āvaṭṭaggāho gahissati. Na antopūti bhavissāmi; labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti.
 
Tena hi tvaṃ nanda, sāmikānaṃ gāvo nīyyādehīti-4. Gamissanti bhante gāvo vacchagiddhiniyoti, nīyyādehve tvaṃ nanda, sāmikānaṃ gāvoti. Atha kho nando gopālako sāmikānaṃ gāvo niyyādetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: niyyāditā bhante sāmikānaṃ gāvo, labheyayyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti.
 
1. Saṃside. Machasaṃ, syā. Sī1
2. Kasambukajāto - syā.
3. Gahessati - machasaṃ
4. Nīyyātehīti - machasaṃ
 
[BJT Page 354] [\x 354/]
Alattha kho nando gopālako bhagavato santike pabbajjaṃ, alatthupasampadaṃ; acirūpasampanno ca panāyasmā nando eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ ittatthāyāti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā nando arahataṃ ahosīti.
 
1. 19. 5
Dutiya dārukkhandhopamasuttaṃ
 
242. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kimbilāyaṃ-1 viharati gaṅgāya nadiyā tīre. Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṃ, disvāna bhikkhū āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave amuṃ [PTS Page 182] [\q 182/] mahantaṃ [PTS Page 182] [\q 182/] dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānanti? Evaṃ bhante.
 
Sace kho bhikkhave dārukkhandho na orimaṃ tīraṃ upagacchati, na pārimaṃ tīraṃ upagacchati, na majjhe saṃsīdissati, na thale ussīdissati na manussaggāho bhavissati, na amanussaggāho bhavissati, na āvaṭṭaggāho bhavissati, na antopūti bhavissati: evaṃ hi so bhikkhave dārukkhandho samuddaninno bhavissati, samuddapoṇo samuddapabhāro. Taṃ kissa hetu, samuddaninno bhikkhave, gaṅgāya nadiyā soto, samuddapoṇo, samuddapabbhāro.
 
Evameva kho bhikkhave sace tumhepi na orimaṃ tīraṃ upagacchatha- na pārimaṃ tīraṃ upagacchatha na majjhe saṃsīdissatha, na thale ussidissatha, na manussaggāhā hessatha na amanussaggāhā hessatha, na āvaṭṭaggāhā hessatha, na antopūti bhavissatha. Evaṃ tumhe bhikkhave nibbānaninnā bhavissatha, nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. Taṃ kissa hetu: nibbānaninnā bhikkhave sammādiṭṭhi, nibbānapoṇā, nibbānapabbhārāti.
 
Evaṃ vutte āyasmā kimbilo-2 bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante orimaṃtīraṃ? Kiṃ pārimaṃtīraṃ? Ko majjhe saṃsādo? Ko thale ussādo? Ko manussaggāho? Ko amanussaggāho? Ko āvaṭṭaggāho? Ko antopūtibhāvoti?
 
Orimaṃtīranti kho bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ, pārimaṃtīranti kho bhikkhu channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Majjhe saṃsādoti kho bhikkhu, nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. Thale ussādoti kho bhikkhu asmimānassetaṃ adhivacanaṃ. Katamo ca bhikkhu manussaggāho, idha bhikkhu gihīhi saṃsaṭṭho viharati sahanandi sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito uppannesu kicca karaṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati, ayaṃ vuccati bhikkhu, manussaggāho. Katamo ca bhikkhu, amanussaggāho: idha bhikkhu ekacco aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: 'imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmī devaññataro vā' ti. Ayaṃ vuccati bhikkhū amanussaggāho. Āvaṭṭaggāhoti kho bhikkhu, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, katamo ca bhikkhu antopūtibhāvo: idha bhikkhu ekacco dussīlo hoti pāpadhammo. Asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, ayaṃ vuccati bhikkhu, antopūtibhāvo: idha kimbila bhikkhu aññataraṃ saṅkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ-3. Paññāyati, ayaṃ vuccati kimbila, antopūtibhāvoti.
 
1. 19. 6
Avassutapariyāyasuttaṃ
 
243. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kāpilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kapilavatthavānaṃ-4 sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti, anajjhāvutthaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhutena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ;
 
-------------------------
1. Kimilāyaṃ - machasaṃ
2. Kimilo - machasaṃ
3. Na vuṭṭhānaṃ - machasaṃ, syā
4. Kapilavatthuvāsinaṃ - syā.
 
[BJT Page 356] [\x 356/]
 
Idha bhante kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti, anajjhāvuttaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhute, [PTS Page 183] [\q 183/] taṃ bhante bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti; tadassa kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
 
Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharāpetvā-1. Āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ: sabbasantharisanthataṃ bhante santhāgāraṃ, āsanāni paññattāni udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito yassadāni bhagavā kālaṃ maññatīti. -2.
 
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā majjhimathamhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaññeva purakkhatvā. Kāpilavatthavāpi kho sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā-3 nisīdiṃsu bhagavantaññeva purakkhatvā.
 
Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi: 'abhikkantā kho gotamā-4 ratti yassadāni kālaṃ maññathā'ti. [PTS Page 184 [\q 184/] ']evambhante' ti kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
 
Atha kho bhagavā acirapakkantesu kāpilavatthevesu sakyesu āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi: vigatathīnamiddho kho moggallāna, bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ moggallāna bhikkhūnaṃ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati-5 tamhaṃ āyamissāmīti. Evambhanteti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādāṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā.
 
1. Sattharitvā - machasaṃ
2. Maññasīti - machasaṃ
3. Paccāmukhā - syā, sī 2
4. Gotama - sī 2.
5. Piṭṭhimema āgilāyati - sī 1, 2.
[BJT Page 358] [\x 358/]
Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhu āmantesi 'āvuso bhikkhavo' ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ, āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:
 
Avassutapariyāyañca vo āvuso desissāmi, anavassutapariyāyañca taṃ suṇātha. Kathañcāvuso avassuto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
 
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, appiyarūpe sadde vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā [PTS Page 185] [\q 185/] nirujjhanti. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe adhimuccati, appiyarūpe gandhe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase adhimuccati, appiyarūpe rase vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe adhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe khyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; . Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu avassuto sotaviññeyyesu saddesu. Avassuto ghānaviññeyyesu gandhesu, avassuto jivhāviññeyyesu rasesu, avassuto kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, avassuto manoviññeyyesu dhammesu.
 
Evaṃ vihāraṃ cāvuso bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Seyyathāpi āvuso naḷāgāraṃ vā tiṇāgāraṃ vā sukkhaṃ kolāpaṃ terovassikaṃ puratthimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; labhetheva aggi otāraṃ, labhetha aggi ārammaṇaṃ. Pacchimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya. Uttarāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya. Dakkhiṇāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya. Heṭṭhato cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; uparito cepi naṃ disāya ādittāya tiṇukkāya upasaṅakameyya, yato kuto cepi naṃ puriso, ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; labhetheva aggi otāraṃ labhetha aggi ārammaṇaṃ.
 
[BJT Page 360] [\x 360/]
 
Evameva kho āvuso evaṃ vihāriṃ bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati; labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ.
Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṃ labhati māro ārammaṇaṃ;
Evaṃ vihāriṃ cāvuso bhikkhuṃ rūpā adhibhaṃsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; saddā bhikkhuṃ adhibhaṃsu na [PTS Page 186] [\q 186/] bhikkhu sadde adhibhosī; gandhā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhuṃ gandhe adhibhosi; rasā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu rase adhibhosi; phoṭṭhabbā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi; dhammā bhikkhuṃ adhibhaṃsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi;
 
Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu rūpādhibhuto-1 saddādhibhuto gandhādhibhuto rasādhibhuto phoṭṭhabbādhibhuto dhammādhibhuto, adhibhūto anadhibhū adhibhaṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā-2 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ-3 jāti jarāmaraṇīyā. Evaṃ kho āvuso avassuto hoti.
Kathañcāvuso anavassuto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na khyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
 
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, appiyarūpe sadde na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, appiyarūpe gandhe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, appiyarūpe rase na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti;
Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu anavassuto sotaviññeyyesu saddesu. Anavassuto ghānaviññeyyesu gandhesu, anavassuto jivhāviññeyyesu rasesu, anavassuto kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, anavassuto manoviññeyyesu dhammesu.
 
Evaṃ vihāriṃ cāvuso bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
 
1. Bhibhuto -sīmu. Sī 1, 2.
2. Ponobbhavikā - syā.
3. Āyati - sī 2.
 
[BJT Page 362] [\x 362/]
 
Seyyathāpi āvuso kuṭāgārakā vā kuṭāgārasālā vā1. [PTS Page 187] [\q 187/] bahalamattikā addāvalimpanā2 puratthimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; neva labhetha aggi otāraṃ, na labhetha aggi ārammaṇaṃ. Pacchimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya. Uttarāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya. Dakkhiṇāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya. Heṭṭhato cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; yato kuto cepi naṃ puriso, ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; neva labhetha aggi otāraṃ na labhetha aggi ārammaṇaṃ.
 
Evameva kho āvuso evaṃ vihāriṃ bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati; neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ.
Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṃ na labhati māro ārammaṇaṃ;
Evaṃ vihārī cāvuso bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṃ adhibhaṃsu;
Sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṃ adhibhaṃsu. Phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṃ adhibhaṃsu;
 
Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu rūpādhibhū saddādhibhū gandhādhibhū rasādhibhū phoṭṭhabbādhibhū dhammādhibhū; adhibhū anadhibhūto adhibhosu te pāpake akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṃ jāti jarāmaraṇike. Evaṃ kho āvuso anavassuto hotīti.
 
Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi: sādhu sādhu moggallāna, sādhu-3 kho tvaṃ moggallāna bhikkhūnaṃ avassutapariyāyañca anavassutapariyāyañca abhāsīti. Idamavoca āyasmā mahāmoggallāno, samanuñño [PTS Page 188] [\q 188/] satthā ahosi, attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṃ abhinandiṃsūti. -4.
 
1. 19. 7
Dukkhadhammasuttaṃ
 
244. Yato kho bhikkhave bhikkhu sabbesaṃ yeva dukkhadhammānaṃ samudayañca-5 atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti, tathā kho panassa kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho so nānuseti, tathā kho panassa cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti.
 
1. Kuṭāgāraṃ vā sālā vā - machasaṃ
2. Maddāvalepanā - syā
Addāvalepanā - machasaṃ
3. Sādhusādhu kho - syā.
4. Abhinandunti - machasaṃ syā.
5. Assādañca ādīnavañca - sī 1. 2
6. Anubandho - syā.
 
[BJT Page 364] [\x 364/]
 
Kathañca bhikkhave bhikkhu sabbesaṃyeva dukkhadhammānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti iti rūpaṃ, itirūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo;
Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthagamo;
Iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sabbesaṃyeva dukkhadhammānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti.
Kathañca bhikkhave bhikkhuno kāmā diṭṭhā honti yathāssa kāme passato yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho so nānuseti, seyyathāpi bhikkhave aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ, atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkulo, tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā taṃ aṅgārakāsuṃ upakaḍeḍhayyuṃ, so iti viti ceva-1. Kāyaṃ santāmeyya, taṃ kissa hetu ñātaṃ hi-2 bhikkhave [PTS Page 189] [\q 189/] tassa purisassa hoti: 'imañcāhaṃ aṅgārakāsuṃ papatissāmi, -3. Tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchāmi-4. Maraṇamattaṃ vā dukkha'nti. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho so nānuseti.
 
Kathañca bhikkhave bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti yathā carantaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti, seyyathāpi bhikkhave puriso bahukaṇṭakaṃ dāyaṃ paviseyya: tassassa puratopi-5 kaṇṭako, pacchato pi kaṇṭako, uttaratopi kaṇṭako, dakkhiṇatopi kaṇṭako, heṭṭhatopi kaṇṭako, uparitopi kaṇṭako. So sato ca-6 abhikkameyya sato paṭikkameyya; mā maṃ kaṇṭakoti, evaṃ kho bhikkhave yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye kaṇṭako; taṃ kaṇṭakoti iti viditvā saṃvaro ca asaṃvaro ca veditabbo.
 
Katañcava bhikkhave asaṃvaro hoti.
 
Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, appiyarūpe sadde vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā [PTS Page 190] [\q 190/] pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe adhimuccati, appiyarūpe gandhe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase adhimuccati, appiyarūpe rase vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe adhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
1. Iti imameva - syā
2. Aññāṇañhi - syā
3. Ca passāmi - syā
4. Gacchāmi - syā
Nigaccha sāmi - machasaṃ
5. Tassapuratopi - machasaṃ, syā
6. Sato abhikkameyya- sīmu. Sī 2.
 
[BJT Page 366] [\x 366/]
 
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; evaṃ kho bhikkhave asaṃvaro hoti.
 
Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti:
 
Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, appiyarūpe sadde na khyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, appiyarūpe gandhe na khyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, appiyarūpe rase na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti; evaṃ kho bhikkhave saṃvaro hoti.
 
Tassa ce bhikkhave, bhikkhuno evaṃ carato evaṃ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅakappā saññojaniyā, dandho bhikkhave, satuppādo, atha kho naṃ-1 khippameva pajahati vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti.
 
Seyyathāpi bhikkhave, puriso divasasantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya; dandho bhikkhave udakaphusitānaṃ nipāto, atha kho naṃ khippameva parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Evameva kho bhikkhave, tassa ce bhikkhuno evaṃ carato evaṃ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā; dandho bhikkhave, satuppādo atha kho naṃ khippameva pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti yathā carantaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti.
 
Tañce bhikkhave bhikkhuṃ evaṃ carantaṃ evaṃ viharantaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ: ehamho purisa, kinte ime kāsāva anudahanti?-2. Kiṃ muṇḍo kapālamanucarasi? Ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohīti.
 
So vata bhikkhave bhikkhu evaṃ caranto evaṃ viharanto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
 
1. Taṃ - sī 1, 2.
2. Ḍayhanti - sī 1, 2.
Dayhanti - syā.
 
[BJT Page 368] [\x 368/]
 
[PTS Page 191] [\q 191/] seyyathāpi bhikkhave gaṅgānadī pācīnaninnā pācīna poṇā pācīnapabhārā, atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya: mayaṃ imaṃ gaṅgānadiṃ pacchāninnaṃ karissāma pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhārantī; taṃ kimmaññatha bhikkhave, api nu se mahājanakāyo gaṅgānadiṃ pacchāninnaṃ kareyya pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāranti? No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: gaṅgānadī bhante pācīna ninnā pācīna poṇā pācīna pabbhārā, sā na sukarā pacchāninnaṃ kātuṃ paccāpoṇaṃ pacchāpababhāraṃ, yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assāti.
 
Evameva kho bhikhve tañce-1 bhikkhuṃ evaṃ carantaṃ evaṃ viharantaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ: "ehamho purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti? Kiṃ muṇḍo kapālamanucarasi? Ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohi" ti. So pana bhikkhave bhikkhu evaṃ caranto evaṃ viharanto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Tatha-2. Hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.
 
1. 19. 8
Kiṃsukopamasuttaṃ
 
245. Atha-3 kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittāvatā nu kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī" ti? Yato kho āvuso bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ [PTS Page 192] [\q 192/] samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti.
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena-4. Yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittāvatā nū kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī" yatho kho āvuso bhikkhu pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañaca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti.
 
1. Tañca - sī 1
2. Tathā - machasaṃ. Sī 1, 2.
3. Yato - sī 2.
4. Pañha veyyākaraṇena - machasaṃ.
 
[BJT Page 370] [\x 370/]
 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittāvatā nū kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī" ti? Yatho kho āvuso bhikkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti.
 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena [PTS Page 193] [\q 193/] yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittāvatā nū kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī" yato kho āvuso bhikkhu "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti" yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti.
 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhuno pañhavyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: idhāhaṃ bhante yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittāvatā nu kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī" ti? Evaṃ vutte bhante so bhikkhu maṃ etadavoca: yato kho āvuso bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti.
*
Atha khvāhaṃ bhante asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena yenaññataro bhikkhu tenupasaṅakami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittāvatā nu kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī" ti? Evaṃ vutte bhante so bhikkhu maṃ etadavoca: yato ca kho āvuso bhikkhu pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti. Yato ca kho āvuso bhikkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti.
 
Atha khvāhaṃ bhante asantuṭṭho tassa bhikkhuno pañhavyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti?
 
Seyyathāpi bhikkhu purisassa kiṃsuko adiṭṭhapubbo assa, so yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya: "kīdiso bho purisa, kiṃsuko" ti. So evaṃ vadeyya "kāḷako kho ambho purisa, kiṃsuko, seyyathāpi jhāmakhāṇūti? Tena kho pana bhikkhu, samayena tādiso vassa kiṃsuko yathā tassa purisassa dassanaṃ.
 
[BJT Page 372] [\x 372/]
 
Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhavyākareṇana yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya: "kīdiso bho purisa, kiṃsuko" ti? So evaṃ vadeyya: "lohitako ambho purisa, kiṃsuko seyyathāpi maṃsapesī" ti. Tena kho pana bhikkhu samayena tādiso vassa kiṃsuko yathā tassa purisassa dassanaṃ.
Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhavyākareṇana yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya: kīdiso bho purisa, kiṃsukoti? So evaṃ vadeyya: ocīrakajāto-1 ko ambho purisa, kiṃsuko ādinnasipāṭiko, seyyathāpi sirīsoti. Tena kho pana bhikkhu samayena tādisovassa kiṃsuko yathā tassa purisassa dassanaṃ.
 
Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa [PTS Page 194] [\q 194/] pañhavyākareṇana yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ evaṃ vadeyya: kīdiso bho purisa, kiṃsukoti? So evaṃ vadeyya: bahalapattapalāso ko ambho purisa, kiṃsuko sandacchāyo seyyathāpi nigrodhoti. Tena kho pana bhikkhu samayena tādisovassa kiṃsuko yathā tassa purisassa dassanaṃ. Evameva kho bhikkhu yathā yathā adhimuttānaṃ tesaṃ sappurisānaṃ dassanaṃ suvisuddhaṃ-2. Tathā tathā tehi tehi sappurisehi-3. Byākataṃ.
 
Seyyathāpi bhikkhū rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷahuddāpaṃ-4. Daḷha pākāratoraṇaṃ chadvāraṃ, tatrassa dovāriko paṇḍito vyatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā, puratthimāya disāya āgantvā sīghaṃ dutayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: "katthambho purisa, imassa nagarassa nagarasāmī" ti? -5. So evaṃ vadeyya: eso bhante majjhe siṃghāṭake nisinnoti.
 
Atha kho taṃ sīghaṃ dutayugaṃ nagarasāmissa-5 yathābhūtaṃ vacanaṃ nīyyātetvā yathāgatamaggaṃ paṭipajjeyya. Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: uttarāya disāya āgantvā sīghaṃ dutayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: "katthambho purisa imassa nagarassa nagarasāmīti? So evaṃ vadeyya: "eso bhante majjhe siṃghāṭake nisinno" ti. Atha kho taṃ sīghaṃ dutayugaṃ nagarasāmissa-6 yathābhūtaṃ vacanaṃ nīyyātetvā yathāgatamaggaṃ paṭipajjeyya.
 
1. Ojirakajāto - sī 2, [PTS]
2. Suvisuddhaṃ hoti - machasaṃ, syā
3. Tathā tathā botehi sappurisehi - machasaṃ.
Chekehi sappurisehi - syā.
4. Daḷahuddhāpaṃ - machasaṃ
5. Nagarassasāmi - sīmu, syā.
Imassa nagarassāmī - machasaṃ.
 
[BJT Page 374] [\x 374/]
 
Upamā kho myāyaṃ bhikkhu katā atthassa viññāpanāya, ayañcevettha attho: nagaranti kho bhikkhu imassetaṃ cātummahābhutikassa kāyassa adhivacanaṃ. Mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādana parimaddana bhedana viddaṃsana dhammassa. Chadvāranti kho bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Dovārikoti kho bhikkhu satiyā etaṃ adhivacanaṃ. [PTS Page 195] [\q 195/] sīghaṃ dutayuganti kho bhikkhu samathavipassanānetaṃ adhivacanaṃ. Nagarasāmiti kho bhikkhu viññāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Majjhe siṅghāṭakoti kho bhikkhu catunnetaṃ mahābhūtānaṃ adhivacanaṃ: paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā. Yathābhutavacananti kho bhikkhu nibbānassetaṃ adhivacanaṃ. Yathāgatamaggoti kho bhikkhu ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ syeyathīdaṃ: sammādiṭṭhiyā, sammāsaṅkappā, sammāvācā, sammākammantā, sammāājīvā, sammāvāyāmā, sammāsati, sammāsamādhissāti.
 
1. 19. 9
Vīṇopamasuttaṃ
 
246. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ-1 vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, -2. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye cakkhuviññeyyehi rūpehi.
 
Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye sotaviññeyyehi saddehi.
 
Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye ghānaviññeyyehi gandhesu.
 
Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye jivhāviññeyyehi rasesu.
 
Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi.
 
Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye manoviññeyyehi dhammehi.
 
1. Sappaṭighaṃ vāpi - syā.
2. Nivāreyya, sīmu.
 
[BJT Page 376] [\x 376/]
 
Seyyathāpi bhikkhave kiṭṭhaṃ sampannaṃ, kiṭṭharakkhako-1. Ca pamatto goṇo ca kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ [PTS Page 196] [\q 196/] otaritvā-2 yāvadatthaṃ madaṃ āpajjeyya, evameva kho bhikkhave assutavā puthujjano chasu phassāyatanesu asaṃvutakārī pañcasu kāmaguṇesu yāvadatthaṃ madaṃ āpajjati. Seyyathāpi bhikkhave kiṭṭhaṃ sampannaṃ kiṭṭharakkhako ca appamatto goṇo ca kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ otareyya-3. Tamenaṃ kiṭṭharakkhako nāsāya suggahītaṃ gaṇheyya, nāsāya suggahītaṃ gahetvā uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggaṇheyya, uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṃ tāḷeyya, daṇḍena sutāḷitaṃ tāḷetvā ossajeyya, -4.
 
Dutiyampi kho bhikkhave goṇo kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ otareyya, tamenaṃ kiṭṭharakkhako nāsāya suggahitaṃ gaṇheyya, nāsāya suggahitaṃ gahetvā uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggaṇaheyya, uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṃ tāḷeyya, daṇḍena sutāḷitaṃ tāḷetvā ossajeyya, evaṃ hi so bhikkhave goṇo kiṭṭhādo gāmagato vā araññagato vā ṭhāna bahulo assa nisajjabahulo, na taṃ kiṭṭhaṃ puna otareyya. Tameva purimaṃ daṇḍasamphassaṃ samanussaranto. Evameva kho bhikkhave yato bhikkhuno chasu phassāyatanesu cittaṃ udujjitaṃ hoti sudujjitaṃ ajjhattaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
 
Tatiyampi kho bhikkhave goṇo kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ otareyya, tamenaṃ kiṭṭharakkhako nāsāya suggahitaṃ gaṇheyya, nāsāya suggahitaṃ gahetvā uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggaṇaheyya, uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṃ tāḷeyya, daṇḍena sutāḷitaṃ tāḷetvā ossajeyya, evaṃ hi so bhikkhave goṇo kiṭṭhādo gāmagato vā araññagato vā ṭhāna bahulo assa nisajjabahulo, na taṃ kiṭṭhaṃ puna otareyya. Tameva purimaṃ daṇḍasamphassaṃ samanussaranto. Evameva kho bhikkhave yato bhikkhuno chasu phassāyatanesu cittaṃ udujjitaṃ-5. Hoti sudujjitaṃ-6. Ajjhattaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
 
Seyyathāpi bhikkhave rañño vā rājamahāmattassa vā vīṇāya saddo assutapubbo assa, so vīṇāsaddaṃ suṇeyya, so evaṃ vadeyya: "ambho kissa-7 nukho eso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo [PTS Page 197] [\q 197/] evaṃ mucchanīyo evaṃ bandhanīyo" ti? Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "esā kho bhante vīṇā nāma yassā eso sadde evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo evaṃ mucchanīyo evaṃ bandhanīyo" ti.
 
So evaṃ vadeyya: "gacchatha me bho taṃ vīṇaṃ āharathā ti. Tassa taṃ vīṇaṃ āharayyeṃ, tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "ayaṃ kho sā bhante vīṇā yassā eso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ mucchanīyo evaṃ bandhanīyo" ti. So evaṃ vadeyya: "alaṃ me bho tāya vīṇāya, tameva me saddaṃ āharathā"ti.
1. Kiṭṭhārakkho - machasaṃ
2. Otāritvā - sī 1, 2
3. Otāreyya - sī 2.
4. Osajjeyya - machasaṃ, syā.
5. Ujujānaṃ - sī 1, 2. Udujitaṃ - machasaṃ
6. Sammujujātaṃ - sī 1, 2, sudujitaṃ - machasaṃ
7. Kassa - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 378] [\x 378/]
 
Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "ayaṃ kho bhante vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā, anekehi sambhārehi samāraddhā vadati-1. Seyyathīdaṃ? Doṇiñca paṭicca cammañca paṭicca daṇḍañca paṭicca upaveṇañca-3. Paṭicca tantiyo ca paṭicca koṇañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca evāyaṃ bhante vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā, anekehi sambhārehi samāraddhā vadatīti.
 
So taṃ vīṇaṃ dasadhā vā satadhā-4. Vā phāleyya, dasadhā vā satadhā vā taṃ phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kāreyya sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.
 
So evaṃ vadeyya: asatī-5. Kirāyaṃ bho vīṇā nāma, yathevaṃ yaṃ kiñci vīṇā nāma, ettha ca panāyaṃ jano ativelaṃ pamatto palāḷito-6. Ti. Evameva kho bhikkhave bhikkhu rūpaṃ samantesati yāvatā rūpassa gati. Vedanā samantesati yāvatā vedanāya gati, saññaṃ samantesati yāvatā saññāya gati saṅkhāre samantesati yāvatā saṅkhārānaṃ gati. Viññāṇaṃ samantesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṃ samantesato yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ samantesato yāvatā vedanassa gati. Saññaṃ samantesato yāvatā saññāṇassa gati. Saṅkhāre samantesato yāvatā saṅkhārassa gati. Viññāṇaṃ samannesato yāvatā viññāṇassa gati. Yampassa taṃ [PTS Page 198] [\q 198/] hoti ahanti vā mamanti vā asamīti vā tampi tassa na hotīti.
 
1. 19. 10
Chappāṇakasuttaṃ
 
247. Seyyathāpi bhikkhave puriso arugatto pakkagatto saravanaṃ paviseyya, tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijejhayyuṃ, sarapattāni ca gattāni vilikheyyuṃ-7. Evaṃ hi so bhikkhave puriso bhiyyo somattāya tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyetha. Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu gāmagato vā araññagato vā labhati cattāraṃ: ayañca so-8 āyasmā evaṃkārī evaṃsamācāro asuci gāmakaṇṭakoti, taṃ kaṇṭakotī iti viditvā saṃvaro ca asaṃvaro ca veditabbo.
 
Kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti:
 
Kathañcāvuso avassuto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
 
1. Carati - syā
2. Mañcaṃ - syā
3. Upadhāraṇeva - machasaṃ, syā
4. Satata dhā - sī 1
5. Asakkirāyaṃ - sī 1, 2.
6. Palaḷito - machasaṃ
7. Vilekheyuṃ - machasaṃ
Vilākheyuṃ- syā
8. Ayañca kho [PTS]
 
[BJT Page 380] [\x 380/]
 
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, appiyarūpe sadde vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe adhimuccati, appiyarūpe gandhe vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase adhimuccati, appiyarūpe rase vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe adhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme vyāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti;
 
Seyyathāpi bhikkhave puriso chappāṇake gahetvā nānā visaye nānāgocare daḷhāya bandheyya: ahiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, suṃsumāraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, pakkhiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandhayya, kukkuraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā [PTS Page 199] [\q 199/] bandheyya, sigālaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, makkaṭaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya; daḷhāya rajjuyā bandhitvā majjhe gaṇaṭhiṃ karitvā ossajjeyya, atha kho te bhikkhave chappāṇakā nānā visayā nānā gocarā sakaṃ sakaṃ gocaravisayaṃ āviñjeyyuṃ,
 
Ahi āviñjeyya vammikaṃ pavekkhāmīti, suṃsumāro āviñjeyya udakaṃ pavekkhāmīti, pakkhi āviñjeyya ākāsaṃ ḍessāmīti, kukkuro āviñjeyya gāmaṃ pavekkhāmīti, sigālo āviñjeyya sīvathikaṃ pavekkhāmīti, makkaṭo āviñjeyya vanaṃ pavekkhāmīti. Yadā kho te bhikkhave chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha yo nesaṃ pāṇako-1. Balavataro assa, tassa te anuppavatteyyuṃ, anuvidhāyeyyuṃ, 2. Vasaṃ gaccheyyuṃ.
Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhuno kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, taṃ cakkhu āviñjati manāpikesu rūpesu, amanāpikassa rūpā paṭikkulā honti, sotaṃ āviñjati manāpikesu saddesu, amanāpikassa saddā paṭikkulā honti, ghānaṃ āviñjati manāpikesu gandhesu, amanāpikassa gandhā paṭikkulā honti, jivhā āviñjati manāpikesu rasesu, amanāpikassa rasā paṭikkulā honti, kāyo āviñjati manāpikesu phoṭṭhabbesu, amanāpikassa phoṭṭhabbā paṭikkulā honti, mano āviñjati manāpikesu dhammesu, amanāpikassa dhammā paṭikkulā honti.
Evaṃ kho bhikkhave asaṃvaro hoti.
 
Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti: idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
 
1. Pāṇakānaṃ - machasaṃ
Pāṇakā - syā
2. Anuvidhiseyyuṃ- sī 1, 2.
 
[BJT Page 382] [\x 382/]
 
Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, appiyarūpe sadde na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, appiyarūpe gandhe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, appiyarūpe rase na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, appiyarūpe phoṭṭhabbe na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na vyāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti;
 
Seyyathāpi bhikkhave puriso chappāṇake gahetvā nānā visaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya, ahiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, suṃsumāraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, pakkhiṃ gahetvā daḷhāya rajjayā bandhayya, kukkuraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, sigālaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, makkaṭaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya; daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thamhe vā upanibandheyya.
 
Atha kho te bhikkhave chappāṇakā nānā visayā nānā gocarā sakaṃ sakaṃ gocaravisayaṃ āviñjeyyuṃ; ahi āviñjeyya vammikaṃ pavekkhāmīti, suṃsumāro āviñjeyya udakaṃ pavekkhāmīti, pakkhī āviñjeyya ākāsaṃ ḍessāmīti, kukkuro āviñjeyya gāmaṃ pavekkhāmīti sigālo āviñjeyya sīvathikaṃ pavekkhāmīti. Makkaṭo āviñjeyya vanaṃ pavekkhāmīti. Yadā kho pana te bhikkhave chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha tameva khīlaṃ vā thamhaṃ vā upatiṭṭheyyuṃ, upanisīdeyyuṃ, upanipajjeyyuṃ, vasaṃ gaccheyyuṃ.
 
Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhuno kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā, taṃ cakkhu nāviñjati manāpikesu rūpesu, amanāpikassa rūpāni nappaṭikkulā honti; sotaṃ nāviñjati manāpikesu saddesu, amanāpikassa saddāni nappaṭikkulā honti, ghānaṃ nāviñjati manāpikesu gandhesu, amanāpikassa gandhā nappaṭikkulā honti, jivhā nāviñjati manāpikesu rasesu, manāpikassa rasā nappaṭikkulā honti, kāyo nāviñjati manāpikesu phoṭṭhabbesu, amanāpikassa phoṭṭhabbā nappaṭikkulā honti, mano nāviñjati manāpikesu dhammesu, amanāpikassa dhammā nappaṭikkulā honti. Evaṃ kho bhikkhave saṃvaro hoti.
 
Daḷhe khīle vā thamhe vā. Ti kho bhikkhave kāyagatā satiyā etaṃ adhivacanaṃ, tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: "kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā" ti, evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
 
[BJT Page 384] [\x 384/]
1. 19. 11
Yavakalāpīsuttaṃ
 
[PTS Page 201] [\q 201/] seyyathāpi bhikkhave yavakalāpī cātummahāpathe nikkhittā assa, atha cha purisā āgaccheyyuṃ vyābhaṅgihatthā, ne taṃ yavakalāpiṃ chahi vyābhaṅgīhi haneyyuṃ, evaṃ hi sā bhikkhave yavakalāpī suhatā assa chahi vyābhaṅgīhi bhaññamānā, atha sattamo puriso āgaccheyya vyābhaṅgihattho, sotaṃ yavakalāpiṃ sattamāya vyabhaṅgiyā haneyya, evaṃ hi sā bhikkhave yavakalāpi suhatatarā assa sattamāya vyābhaṅgiyā bhaññamānā.
 
Evameva kho bhikkhave assutavā puthujjano cakkhusmiṃ haññati manāpāmanāpehi rūpehi, sotasmiṃ haññati manāpāmanāpehi saddehi, ghānasmiṃ haññati manāpāmanāpehi gandhehi, jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi, kāyasmiṃ haññati manāpāmanāpehi phoṭṭhabbehi, manasmiṃ haññati manāpāmanāpehi dhammehi.
 
Sace so bhikkhave assutavā puthujjano āyatiṃ punabbhavāya ceteti evaṃ hi so bhikkhave moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi bhikkhave sā yavakalāpī sattamāya vyābhaṅgiyā haññamānā,
 
Bhutapubbaṃ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samūpabbuḷho ahosi, atha kho bhikkhave vepacitti asurindo asure āmantesi: "sace mārisā, devāsurasaṅgāme samūpabbūḷhe, asurā jineyyuṃ devā parājineyyuṃ, yena naṃ-1 sakkaṃ devānamindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuranti", sakkopi kho bhikkhave devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi: "sace mārisā devāsurasaṅgāme samūpabbuḷhe devā jineyyuṃ asurā parājineyyuṃ yena naṃ vepacittiṃ-2. Asurindaṃ kaṇṭapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhamma devasahanti" -3. Tasmiṃ kho pana bhikkhave saṅgāme devā jiniṃsu asurā parājiniṃsu, [PTS Page 202] [\q 202/] atha kho bhikkhave devā tāvatiṃsā vepacittiṃ asurindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṃ sudhammadevasabhaṃ. Tatra sudaṃ bhikkhave vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho-4 hoti yadā kho bhikkhave vepacittissa asurindassa evaṃ hoti; "dhammikā kho devā adhammikā asurā, idhevadānāhaṃ-5. Devapuraṃ-6. Gacchāmī" ti. Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṃ attānaṃ samanupassati. Dibbehi pañcakāmaguṇehi samappito samaṅgībhuto paricāreti.
 
1. Taṃ - sī 1, 2.
2. Vepacitti - sī 1, 2
3. Sudhammaṃ sahaṃ - sī 1, 2.
4. Bandho - sī 1, 2, syā.
5. Idānāhaṃ - syā.
6. Devapūre - sī 1.
 
[BJT Page 386] [\x 386/]
 
Yadā ca kho bhikkhave vepacittissa asurindassa evaṃ hoti; dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṃ asurapuraṃ gamissāmīti, atha kaṇṭapañcamehi bandhanehi baddhaṃ-1. Attānaṃ samanupassati; dibbehi pañcakāmaguṇehi parihāyati, evaṃ sukhumaṃ kho bhikkhave vepacittibandhanaṃ, tato sukhumataraṃ mārabandhanaṃ, maññamāno bhikkhave baddho-2. Mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.
 
Asmīti bhikkhave maññitametaṃ ayamahamasmīti maññitametaṃ, bhavissanti maññitametaṃ, na bhavissanti maññitametaṃ, rūpi bhavissanti maññitametaṃ, arūpī bhavissanti maññitametaṃ, saññībhavissanti maññitametaṃ, asaññī bhavissanti maññitametaṃ, nevasaññināsaññi bhavissanti maññitametaṃ; maññitaṃ bhikkhave rogo, maññitaṃ gaṇḍo, maññitaṃ sallaṃ, tasmātiha bhikkhave amaññamānena cetasā viharissāmāti, evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.
 
Asmīti bhikkhave iñjitametaṃ ayamahamasmīti iñjitametaṃ, bhavissanti iñjitametaṃ, na bhavissanti iñjitametaṃ, rūpi bhavissanti iñjitametaṃ, arūpī bhavissanti iñjitametaṃ, saññībhavissanti iñjitametaṃ, asaññī bhavissanti iñjitametaṃ, nevasaññināsaññi bhavissanti iñjitametaṃ; iñjitaṃ [PTS Page 203] [\q 203/] bhikkhave rogo, iñjitaṃ gaṇḍo, iñjitaṃ sallaṃ, tasmātiha bhikkhave aniñjamānena cetasā viharissāmāti, evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.
 
Asmīti bhikkhave phanditametaṃ, ayamahamasmīti phanditametaṃ, bhavissanti phanditametaṃ, na bhavissanti phanditametaṃ, rūpi bhavissanti phanditametaṃ, arūpī bhavissanti phanditametaṃ, saññī bhavissanti phanditametaṃ, asaññi bhavissanti phanditametaṃ, nevasaññināsaññi bhavissanti phanditametaṃ; phanditaṃ bhikkhave rogo, phanditaṃ gaṇḍo, phanditaṃ sallaṃ. Tasmātiha bhikkhave aphandamānena cetasā viharissāmāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.
 
1. Bandhaṃ - sī 1, 2 syā.
1. Bandho - syā.
 
[BJT Page 388] [\x 388/]
 
Asmīti-1. Bhikkhave papañcitametaṃ, ayamahamasmīti papañcitametaṃ bhavissanti papañcitametaṃ, na bhavissanti papañcitametaṃ, rūpi bhavissanti papañcitameṃ, arūpī bhavissanti papañcitametaṃ, saññī bhavissanti papañcitameṃ, asaññī bhavissanti papañcitametaṃ, nevasaññīnāsaññī bhavissanti papañcitametaṃ, papañcitaṃ bhikkhave rogo, papañcitaṃ gaṇḍo, papañcitaṃ sallaṃ tasmātiha bhikkhave nippapañcārāmena cetasā viharissāmāti, evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.
 
Asmīti-1. Bhikkhave mānagatametaṃ, ayamahamasmīti mānagatametaṃ, bhavissanti mānagatametaṃ, na bhavissanti mānagatametaṃ, rūpi bhavissanti mānagatametaṃ, arūpī bhavissanti mānagatametaṃ, saññī bhavissanti mānagatametaṃ, asaññī bhavissanti mānagatametaṃ, nevasaññī nāsaññī bhavissanti mānagatametaṃ, mānagatametaṃ bhikkhave rogo, mānagatametaṃ gaṇḍo, mānagatametaṃ sallaṃ, tasmātiha bhikkhave nihatamānena cetasā viharissāmāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
 
Āsīvisavaggo ekunavīsatimo.
Tatruddānaṃ:
 
[PTS Page 204] [\q 204/] āsiviso ratho kummo dve dārukkhandhena avassutā
Dukkhadhammā kiṃsukā vīṇā chappāṇakā-2. Yavakalāpena cāti
 
Catuttho paṇṇāsako.
 
Tatra vagguddānaṃ:
 
Nandikkhayā saṭṭhinayā samuddo uragena ca
Catutthapaṇṇāsakā ete nipātesu pakāsitāti.
 
1. Asmītiha - sī 1, 2.
2. Vīṇā cchappāṇaka. - Sī
3. Idaṃ potthakesu na dissate
 
[BJT Page 390] [\x 390/]