2. 6. 1
 
Āhārasuttaṃ
 
597. Pañcannaṃ ca vo bhikkhave, nīvaraṇānaṃ sattannaṃ ca bojjhaṅgānaṃ āhāraṃ ca anāhāraṃ ca desissāmi. Taṃ suṇātha. Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya [PTS Page 103] [\q 103/] vepullāya: atthi bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vyāpādassa uppādāya uppannassa vā vyāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā vyāpādassa uppādāya uppannassa vā vyāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, cetaso avupasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vicikicchāya uppādāya uppannassa vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, vicikicchāṭṭhāniyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā vicikicchāya uppādāya uppannassa vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhāniyā [PTS Page 104] [\q 104/] dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
[BJT Page 204] [\x 204/]
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, ārambhadhātu nikkhamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: atthi bhikkhave, kāyapassaddhi, 1 cittapassaddhi, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
[PTS Page 105] [\q 105/]
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, samathanimittaṃ3 abyagganimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: atthi bhikkhave, upekhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
-------------------------
1. Kāyappassaddhi - machasaṃ, syā.
2. Cittappassaddhi - machasaṃ, syā.
3. Samādhinimittaṃ - sī 1, 2, syā.
 
[BJT Page 206] [\x 206/]
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, asubhanimittaṃ, tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vyāpādassa uppādāya uppannassa vā vyāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā vyāpādassa uppādāya uppannassa vā vyāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhāvanāpāripūriyā atthi bhikkhave, ārambhadhātu nikkhammadhātu parakkamadhātu, tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa [PTS Page 106] [\q 106/] uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vicikicchāya uppādāya uppannassa vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā vicikicchāya uppādāya, uppannassa vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: atthi bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā, tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅagassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
[BJT Page 208] [\x 208/]
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa [PTS Page 107] [\q 107/] bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, ārambhadhātu nikkhamadhātu parakkamadhātu. Tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: atthi bhikkhave, kāyapassaddhi, cittapassaddhi, tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā atthi bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ, tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: atthi bhikkhave, upekhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā.
 
[BJT Page 210] [\x 210/]
 
2. 6. 2
 
Pariyāyasuttaṃ
 
[PTS Page 108] [\q 108/]
298. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribabājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthayānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: "samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti. "Etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇo pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti. Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema. "Etha tumhe āvuso, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti. Idha no āvuso ko viseso, ko adhippāyo1, kiṃ nānākaraṇaṃ, samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti"
 
Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, nappaṭikkosiṃsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu, "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā"ti. Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhantaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [PTS Page 109] [\q 109/] ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "idha mayaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisimha, tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yannūna mayaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti.
 
Atha kho mayaṃ bhante, yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: "samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti. "Etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti.
 
--------------------------
1. Adhippāyaso - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 212] [\x 212/]
 
Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe āvuso, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti. Idha no āvuso, ko viseso ko adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti. Atha kho mayaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha, nappaṭikkosimha. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha. "Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā"ti.
 
Evaṃ vādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā. Atthi panāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañcanīvaraṇā dasa honti. Sattabojjhaṅgā catuddasāti? Evaṃ puṭṭhā bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti1. Uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu: yathā taṃ bhikkhave, avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ bhikkhave, passāmi2 sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya. Yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.
 
[PTS Page 110] [\q 110/]
Katamo ca bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañcanīvaraṇā dasa honti: yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. Kāmacchanda nīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. 3 Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ. Byāpādanīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, thīnaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi middhaṃ tadapi nīvaraṇāṃ. Thīnamiddhanīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, uddhaccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi kukkuccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccanīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
-------------------------
1. Samupāyissanti - sī 2
2. Pasasissāmi - sī 1.
3. Āgacchati - syā.
 
[BJT Page 214] [\x 214/]
 
Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ. Vicikicchā nīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho bhikkhave, parāyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañcanīvaraṇā dasa honti.
 
Katamo ca bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti: yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu1 sati tadapi satisambojjhaṅgo. Yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo. Satisambojjhagoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
[PTS Page 111] [\q 111/]
Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu1 paññāya pavicinati pavicarati2 parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. Yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicanati pavicarati2 parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. Dhammavicayasambojjhagoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, kāyikaṃ viriyaṃ tadapi viriyasambojjhaṅgo. Yadapi cetasikaṃ viriyaṃ tadapi viriyasambojjhaṅgā. Viriyasambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. Yadapi avitakkaavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. Pītisambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, kāyapassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo. Yadapi cittapassaddhi, tadapi passaddhisambojjhaṅgo. Passaddhisambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. Yadapi avitakko avicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgā. Samādhisambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
 
Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu upekhā tadapi upekhāsambojjhaṅgo. Yadapi bahiddhā dhammesu upekhā tadapi upekhāsambojjhaṅgo. Upekhāsambojjhagoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāya āgamma sattabojjhaṅgā catuddasāti.
 
--------------------------
1. Ajjhattikadhammesu - sīmu.
2. Pavicitipavicarīti - sī 1, 2.
 
[BJT Page 216] [\x 216/]
 
2. 6. 3
 
Aggisuttaṃ
 
[PTS Page 112] [\q 112/]
599. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribabājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthayānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: "samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti. "Etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti. Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema. "Etha tumhe āvuso, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti. Idha no āvuso ko viseso, ko adhippāyo, kiṃ nānākaraṇaṃ, samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti"
 
Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, nappaṭikkosiṃsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu, "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā"ti. Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhantaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "idha mayaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisimha, tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yannūna mayaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti.
 
Atha kho mayaṃ bhante, yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: "samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti. "Etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti.
Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe āvuso, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā"ti. Idha no āvuso, ko viseso ko adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti. Atha kho mayaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha, nappaṭikkosimha. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha. "Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā"ti.
 
Evaṃ vādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: "yasmiṃ āvuso, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ akālo bhāvanāya, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ kālo bhāvanāya: yasmiṃ panāvuso samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ akālo bhāvanāya, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ kālo bhāvanāyā"ti. Evaṃ puṭṭhā bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu: yathā taṃ bhikkhave avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.
 
Yasmiṃ bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: līnaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, [PTS Page 113] [\q 113/] udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletunti? No hetaṃ bhante. Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: līnaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti.
 
Yasmiṃ ca kho bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: līnaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātaṃ ca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletunti evaṃ bhante. Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: līnaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti.
 
[BJT Page 218] [\x 218/]
 
Yasmiṃ bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo [PTS Page 114] [\q 114/] pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi duvūpasamaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti? No hetaṃ bhante. Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: uddhataṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi duvūpasamaṃ hoti.
 
Yasmiṃ bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: uddhataṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi suvūpasamaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ceva gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti? Evambhante. Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhakaṃ [PTS Page 115] [\q 115/] cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: uddhakaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi suvūpasamaṃ hoti. Satiṃ khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmīti.
 
2. 6. 4
 
Mettasuttaṃ
 
600. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṃ, yannūna mayaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti. Atha kho te bhikkhū yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ:
 
---------------------------
1. Satiṃ ca khvāhaṃ machasaṃ, syā. Sati khvāhaṃ - sī 1, 2.
 
[BJT Page 220] [\x 220/]
 
Samaṇo āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena [PTS Page 116] [\q 116/] cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena1 pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena1 pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disā pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena1 pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena1 pharitvā viharathā"ti.
 
Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena1 pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena1 pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disā pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena1 pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena1 pharitvā viharathā"ti. Idha no āvuso, ko viseso ko adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ [PTS Page 117] [\q 117/] dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti.
 
Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, nappaṭikkosiṃsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu, bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmāti. Atha kho te bhikkhū haliddavasane piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ: idha mayaṃ bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṃ piṇḍāya pavisimha. Tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: "atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṃ, yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti.
 
--------------------------
1. Abyāpajjhena - sī 1, 2 syā.
 
[BJT Page 222] [\x 222/]
 
Atha kho mayaṃ bhante, yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅikamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ:
 
Samaṇo āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihiratha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disā pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena [PTS Page 118] [\q 118/] mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā"ti.
 
Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disā pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā"ti. Idha no āvuso, ko viseso ko adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti.
 
Atha kho mayaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha. Nappaṭikkosimha. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha, "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā"ti. Evaṃvādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: "kathaṃ bhāvitā panāvuso, mettā cetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kimphalā kimpariyosānā? Kathaṃ bhāvitā panāvuso, karuṇācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kimphalā kiṃpariyosānā? Kathaṃ bhāvitā panāvuso, muditā cetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kimphalā kiṃpariyosānā? Kathaṃ bhāvitā panāvuso upekhācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kimphalā kimpariyosānā"ti. Evaṃ puṭṭhā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu: yathā taṃ bhikkhave avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.
 
[BJT Page 224] [\x 224/]
 
[PTS Page 119] [\q 119/]
Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, mettācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: idha bhikkhave, bhikkhu mettāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Mettāsahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Mettāsahagataṃ viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Mettāsahagataṃ pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Mettāsahagataṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Mettāsahagataṃ samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Mettāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūla1 saññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkule ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato sampajānoti upekhako tattha viharati sato sampajāno. Subhaṃ vā kho pana vimokhaṃ upasampajja viharati, subhaparamāhaṃ bhikkhave, mettā cetovimuttiṃ vadāmi idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhato.
 
Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, karuṇācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: idha bhikkhave, bhikkhu karuṇāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Karuṇāsahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Karuṇāsahagataṃ viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Karuṇāsahagataṃ pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Karuṇāsahagataṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Karuṇāsahagataṃ samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Karuṇāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyanti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkule ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato sampajānoti upekhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ākāsānañcāyatanaparamāhaṃ [PTS Page 120] [\q 120/] bhikkhave, karuṇācetovimuttiṃ vadāmi, idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhato.
 
--------------------------
1. Appaṭikūle paṭikūla - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 226] [\x 226/]
 
Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, muditā cetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: idha bhikkhave, bhikkhu muditāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Muditāsahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Muditāsahagataṃ viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Muditāsahagataṃ pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Muditāsahagataṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Muditāsahagataṃ samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Muditāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūla saññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkule ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato sampajānoti upekhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, viññāṇañcāyatanaparamāhaṃ bhikkhave, muditācetovimuttiṃ vadāmi idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhato.
 
Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, upekhācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: idha bhikkhave, bhikkhu upekhāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsahagataṃ viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsahagataṃ pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsahagataṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsahagataṃ samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkule ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato sampajānoti upekhako tattha viharati sato sampajāno. [PTS Page 121] [\q 121/] sabbaso vā pana viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ākiñcaññāyatanaparamāhaṃ bhikkhave, upekhā cetovimuttiṃ vadāmi idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhatoti.
 
[BJT Page 228] [\x 228/]
 
2. 6. 5
 
Saṅgāravasuttaṃ
 
601. Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bho gotama, hetu ko paccayo yenekadā dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? Ko pana bho gotama, hetu ko paccayo yenekadā dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti. Pageva sajjhāya katāti.
 
Yasmiṃ kho brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena. Uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti1. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti2 na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti. Pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto saṃsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīlāya3 vā mañjeṭṭhāya vā, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Attatthampi [PTS Page 122] [\q 122/] tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti pageva asajjhāyakatā.
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena. Uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti. Pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto agginā santatto ukkaṭṭhito4 ussadakajāto5, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena. Uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti pageva asajjhāyakatā.
 
--------------------------
1. Nappaṭijānāti - sī 1, 2.
2. Nappajānāti - machasaṃ, syā.
3. Haliddāya cā mañjeṭṭhāya vā - sī 1, 2. Nīliyā syā
4. Pakkuthito - machasaṃ, ukkuṭṭhito - syā,
5. Usmudakajāta - machasaṃ, usamādakajāta - syā,
 
[BJT Page 230] [\x 230/]
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena. Uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti. Pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto sevālapaṇakapariyonaddho, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ [PTS Page 123] [\q 123/] paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya, na passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena. Uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti pageva asajjhāyakatā.
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena. Uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti. Pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena. Uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena. Uppannassa ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti. Pageva asajjhāyakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya [PTS Page 124] [\q 124/] na passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena. Uppannassa ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti pageva asajjhāyakatā. Ayaṃ kho brāhmaṇa, hetu ayaṃ paccayo yenekadā dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.
 
[BJT Page 232] [\x 232/]
 
Yasmiṃ ca kho brāhmaṇa, samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena. Uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti. Pageva sajjhayakakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto asaṃsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīlāya vā mañjeṭṭhāya vā, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya, passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati, na kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti pageva sajjhāyakatā.
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena. Uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti. Pageva sajjhayakakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto na agginā santatto na ukkaṭṭhito na ussadakajāto, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. [PTS Page 125] [\q 125/] evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati, na byāpādaparetena. Uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti pageva sajjhāyakatā.
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thīnamiddhaparetena. Uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti. Pageva sajjhayakakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya, passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thīnamiddhaparetena. Uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti pageva sajjhāyakatā.
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena. Uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti. Pageva sajjhayakakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena. Uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.
 
[BJT Page 234] [\x 234/]
 
Puna ca paraṃ brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena. Uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti. Pageva sajjhayakakatā. Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya, passeyya. Evameva kho brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena. Uppannassa ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ pajānāti, passati. Dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti pageva sajjhāyakatā. [PTS Page 126] [\q 126/] ayaṃ kho brāhmaṇa, hetu ayaṃ paccayo yenekadā dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.
 
Sattime, brāhmaṇa bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Dhammavicayasambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Viriyasambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Pītisambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Passaddhisambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Samādhisambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Upekhāsambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Ime kho brāhmaṇa, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatakā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattantī ti. Evaṃ vutte saṃgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjittaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchattaṃ vā vivareyya, mūḷahasasa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpānidakkhintī' ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
 
2. 6. 6
 
Abhayasuttaṃ
 
602. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho abhayo rājakumāro yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho abhayo rājakumāro bhagavantataṃ etadavoca: pūraṇo bhante, kassapo evamāha: "natthi hetu natthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Ahetuappaccayā' aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Natthi hetu natthi paccayo ñāṇadassanāya2 ahetu appaccayā ñāṇadassanaṃ3 hotīti. Idha bhagavā kimāhā"ti. Atthi rājakumāra, hetu atthi paccayo
 
-------------------------
1. Ahetuappaccayo - syā, machasaṃ.
2. Ñāṇāya dassanāya - machasaṃ, syā.
3. Ñāṇaṃ dassanaṃ -machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 236] [\x 236/]
 
Aññāṇāya adassanāya. Sahetu sappaccayā1 aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. [PTS Page 127] [\q 127/] atthi rājakumāra hetu atthi paccayo ñāṇadassanāya. Sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hotīti. Katamo pana bhante, hetu katamo paccayo aññāṇāya adassanāya. Kathaṃ sahetu sappaccayā aññāṇaṃ adassanaṃ hotīti.
 
Yasmiṃ kho rājakumāra, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evaṃ sahetu sappaccayā aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Punacaparaṃ rājakumāra, yasmiṃ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena. Uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti napassati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetusappaccayā aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Punacaparaṃ rājakumāra, yasmiṃ samaye thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena. Uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetupaccayā aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Punacaparaṃ rājakumāra, yasmiṃ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena. Uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetupaccayā aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Punacaparaṃ rājakumāra, yasmiṃ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena. Uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti na passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evaṃ sahetupaccayā aññāṇaṃ adassanaṃ hotīti.
 
Ko nāmoyaṃ bhante dhammapariyāyoti. Nīvaraṇā nāmete rājakumārāti. Taggha bhagava nīvaraṇā, taggha sugata nīvaraṇā. Ekamekenapi kho bhante nīvaraṇena abhibhūto yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya, ko pana vādo pañcahi nīvaraṇehi. Katamo pana bhante, hetu katamo paccayo ñāṇadassanāya kathaṃ sahetusappaccayā ñāṇadassanaṃ hotīti.
 
[PTS Page 128] [\q 128/]
Idha rājakumāra, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So satisambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evaṃ sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hoti. Puna ca paraṃ rājakumāra, bhikkhu dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evampi sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hoti. Puna ca paraṃ rājakumāra, bhikkhu viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So viriyasambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evampi sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hoti. Puna ca paraṃ rājakumāra, bhikkhu pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So pītisambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evampi sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hoti. Puna ca paraṃ rājakumāra, bhikkhu passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evampi sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hoti. Puna ca paraṃ rājakumāra, bhikkhu samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evampi sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hoti. Puna ca paraṃ rājakumāra, bhikkhu upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati. Ayampi kho rājakumāra, hetu ayaṃ paccayo ñāṇadassanāya. Evampi sahetu sappaccayā ñāṇadassanaṃ hotīti.
 
-------------------------
1. Sahetusappayo - machasaṃ, syā.
 
[BJT Page 238] [\x 238/]
 
Konāmoyaṃ bhante, dhammapariyāyo'ti. Bojjhaṅgā nāmete rājakumārāti. Taggha bhagava bojjhaṅgā, taggha sugata bojjhaṅgā. Ekamekenapi kho bhante, bojjhaṅgena samannāgato yathābhūtaṃ jāneyya passeyya, ko pana vādo sattahi bojjhaṅgehi, yo'pi me bhante, gijjhakūṭapabbataṃ ārohantassa kāyakilamatho cittakilamatho so'pi me paṭippassaddho, dhammo ca me abhisamitoti.
 
Bojjhaṅgavaggo paṭhamo.
 
Tatraddānaṃ:-
Āhārapariyāyaggi mettaṃ saṅgāravena ca
Abhayo pucchito pañhaṃ gijjhakūṭamhi pabbateti.
 
[BJT Page 240] [\x 240/]
[PTS Page 129] [\q 129/]